Integrācijas testēšana ir būtisks programmatūras testēšanas aspekts, kura mērķis ir novērtēt, cik efektīvi dažādas lietojumprogrammas integrējas kopā.
Lielākā daļa mūsdienu uzņēmumu ikdienā izmanto vairākus dažādus programmatūras moduļus, un integrācija ļauj šīm lietojumprogrammām sadarboties, lai uzlabotu efektivitāti un racionalizētu darba procesus.
Integrācijas testēšana ir svarīga, jo vienmērīga integrācija ir tas, kas padara programmatūras moduļus efektīvus. Ja katru programmatūras moduli ir programmējis cits izstrādātājs, izmantojot pilnīgi atšķirīgu programmēšanas loģiku, nav iemesla domāt, ka atsevišķi moduļi integrēsies vienmērīgi jau no paša sākuma.
Integrācijas testēšana ļauj IT speciālistiem novērtēt, cik labi dažādi moduļi darbojas kopā, un ieviest izmaiņas, lai palielinātu to efektivitāti.
Kas ir integrācijas testēšana?
Integrācijas testēšana ir divu komponentu vai programmatūras moduļu saskarņu testēšanas process, lai novērtētu, kā starp tiem tiek pārsūtīti dati.
Integrācijas testēšanas stratēģijas ļauj izstrādes komandām un IT speciālistiem atklāt defektus, kas var rasties, integrējot divus vai vairākus programmatūras moduļus, kā arī novērtēt apvienoto programmatūras elementu vispārējo atbilstību un darbību.
Integrācijas testēšana parasti notiek pēc vienību testēšanas, kas ietver atsevišķu moduļu un vienību testēšanu. Kad ir noteikts, ka katra vienība darbojas izolēti, integrācijas testēšanā tiek novērtēts, kā visas vienības darbojas kopā.
Integrācijas testēšana ir pakāpenisks process, parasti testētājiem ir jāintegrē moduļi viens pēc otra un jāveic testēšana katrā posmā.
Integrācijas testi ir atkarīgi no labi definētas saskarnes specifikācijas starp testējamām sastāvdaļām. Šie testi pēc iespējas vairāk jāautomatizē, lai tos varētu bieži palaist, lai agrīni konstatētu problēmas, pirms tās kļūst par sarežģītām problēmām, kuru novēršanai vēlāk izstrādes gaitā ir nepieciešams laiks un resursi.
Kāpēc veikt integrācijas testus?
Integrācijas testēšana ir programmatūras testēšanas veids, kas nodrošina, ka visas lietojumprogrammu sastāvdaļas darbojas kopā, kā paredzēts.
Integrācijas testēšanas mērķis ir pārbaudīt, vai dažādu moduļu un komponentu integrācija lietojumprogrammā atbilst lietotāja prasībām, kā arī organizācijas tehniskajām un veiktspējas prasībām.
Daži no iemesliem, kāpēc sistēmas integrācijas testēšana mūsdienās ir izplatīta, ir šādi:
– Dažādi izstrādātāji, izstrādājot moduļus pat vienai un tai pašai programmatūras lietojumprogrammai, izmanto atšķirīgu loģiku. Integrācijas testēšana ir vienīgais veids, kā nodrošināt, ka atsevišķi moduļi darbojas kopā, kā tiem vajadzētu.
– Kad dati ceļo no viena moduļa uz citu, šo datu struktūra var mainīties, un dažas vērtības var tikt noņemtas. Tas var radīt būtiskas problēmas moduļu darbībā.
– Moduļi mijiedarbojas ar trešo pušu rīkiem un API. Ir svarīgi testēt integrāciju, lai nodrošinātu, ka API vai trešās puses rīka pieņemtie dati ir pareizi un ģenerētās atbildes arī atbilst gaidītajam.
– Ja izstrādātājs izvieto izmaiņas bez vienības testēšanas, integrācijas testēšana ir būtiska, lai novērtētu izmaiņu efektivitāti.
Visbeidzot, integrācijas testēšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu, ka vairāku moduļu programmatūras lietojumprogrammas darbojas kopā, kā paredzēts, atbilst lietotāju prasībām un projekta sākumā noteiktajām tehniskajām specifikācijām.
Integrācijas testu priekšrocības
Integrācijas testēšana uzreiz pēc programmatūras moduļu vienības testēšanas sniedz daudz priekšrocību.
Integrācijas testēšana var palīdzēt izstrādātāju komandām agrīni identificēt un novērst problēmas, kā arī efektīvi un lietderīgi palielināt lietojumprogrammas veiktspēju un lietotāju apmierinātību.
1. Identificēt integrācijas problēmas starp moduļiem
Integrācijas testēšana ir visprecīzākais un efektīvākais veids, kā identificēt problēmas, kas saistītas ar saziņu un datu apmaiņu starp diviem vai vairākiem lietojumprogrammas moduļiem.
Pat ja katrs modulis atsevišķi darbojas nevainojami, ja tie nedarbojas vienmērīgi kopā, programmatūras lietojumprogramma nav atbilstoša mērķim. Tas nozīmē, ka lielākajai daļai programmatūras komandu integrācijas testēšana ir būtisks testēšanas procesa posms.
2. Visaptverošāks nekā vienības testi
Integrācijas testi ir visaptverošāki nekā vienību testi, jo tie sniedz ieskatu, kā moduļi darbojas gan kopā, gan atsevišķi.
Vienības testi koncentrējas uz mazāko lietojumprogrammas koda vienību, piemēram, klasi vai metodi, savukārt integrācijas testi ir plašāka pieeja.
3. Agrīna kļūdu novēršana
Integrācijas testēšanas posmā atrastās kļūdas parasti ir vieglāk novēršamas nekā kļūdas, kas atklātas vēlāk, sistēmas un pieņemšanas testēšanas posmā.
Tas ir tāpēc, ka integrācijas testi koncentrējas uz mazāku moduļu skaitu, iesaistot mazāku skaitu mainīgo.
Turklāt, ja integrācijas testēšanas laikā tiek atklāta kļūda, to var novērst, kamēr komponenti vēl ir svaigā izstrādātāju un testētāju prātā.
4. Uzlabot testu pārklājumu un uzticamību
Integrācijas testēšana uzlabo testu pārklājumu un nodrošina papildu uzticamības līmeni programmatūras moduļiem un lietojumprogrammām.
Integrācijas testēšana spēj identificēt kļūdas, kuras ir grūtāk atklāt vienības testēšanas laikā.
Integrācijas testēšana ļauj arī identificēt nepilnības vai trūkstošo funkcionalitāti starp dažādām programmatūras sastāvdaļām pirms sistēmas testēšanas.
Izaicinājumi un ierobežojumi integrācijas testēšanā
Integrācijas testēšana ir būtisks solis lielākajai daļai izstrādes komandu, taču tas nenozīmē, ka tā ir 100% perfekta. Tas ir sarežģīts process, kas var prasīt daudz laika, tāpēc ir svarīgi rūpīgi plānot un koordinēt integrācijas testēšanu, vajadzības gadījumā iesaistot attiecīgos departamentus.
Integrācijas testēšana var būt īpaši sarežģīta, strādājot ar veikliem projektiem, kad vairāku funkciju vienlaicīga izstrāde ir standarta parādība.
Integrācijas testēšana programmatūras komandām var radīt daudz problēmu, no kurām dažas aplūkotas turpmāk.
1. Integrācijas testēšana ir resursietilpīga
Integrācijas testi ir resursietilpīgi. Tie var ietvert vairāku dažādu testu vienlaicīgu veikšanu pret vairākām produkcijas koda vai datu kopijām.
Turklāt pienācīga uzmanība jāpievērš tam, lai katrs tests pats par sevi negatīvi neietekmētu veiktspēju un netraucētu citu paralēli paralēli notiekošo testu darbību. Šī atkarība no dažādiem resursiem var palielināt testu komplekta sarežģītību un apgrūtināt rezultātu konsekventu atkārtošanu turpmākajos izstrādes posmos.
2. To ir grūti veikt
Integrācijas testēšana var būt sarežģīts process, jo īpaši, ja tiek testēta daudzu dažādu sistēmu, tostarp datu bāzu, platformu un vides, integrācija.
Integrācijas testēšana ne tikai prasa daudz resursu, bet arī pieredzi un tehniskās zināšanas, kā arī izpratni par projekta mērķiem un uzdevumiem.
Tas ir viens no visintensīvākajiem testēšanas veidiem, ko veic programmatūras komandas, jo īpaši, ja izvēlas manuālo integrācijas testēšanu, nevis automatizēto testēšanu.
3. Integrācijas testēšana prasa laiku
Vēl viena problēma, kas saistīta ar manuālo integrācijas testēšanu, ir tā, ka tā prasa ļoti daudz laika.
Manuālā testēšana tiek veikta pakāpeniski, testētājiem pievienojot katru jaunu moduli pa vienam un testējot katra moduļa funkcionalitāti un veiktspēju katrā testēšanas procesa posmā.
Tas prasa laiku, un dažām izstrādes komandām tas var šķist kā laiks, kura tām nav atvēlēts, jo īpaši, ja sākotnējā testēšana neliecina par problēmām.
4. Ne vienmēr ir viegli veikt labojumus
Iespējams, viens no sarežģītākajiem uzdevumiem, ar ko saskaras izstrādes komandas integrācijas testēšanas procesā, ir testēšanas laikā radušos problēmu novēršana.
Tas var būt īpaši sarežģīti, strādājot ar mantotām sistēmām, kuras var būt ļoti grūti integrēt ar modernākām lietojumprogrammām. Veiksmīgas izmaiņas nodrošina to, ka abas sistēmas darbojas pareizi, savstarpēji papildinot viena otru, un vienas sistēmas ietekme nerada problēmas otrai sistēmai. To sasniegt nav viegli.
Integrācijas testēšanas veidi
Ir dažādi veidi, kā pieiet integrācijas testēšanai, un katram no tiem ir savas priekšrocības un trūkumi. Integrācijas testēšanas veids, kas ir vispiemērotākais vienai komandai vai projektam, ir atkarīgs no projekta prasībām.
Kopumā integrācijas testēšanu var iedalīt divās galvenajās kategorijās: inkrementālā integrācijas testēšana un lielā sprādziena integrācijas testēšana.
Visizplatītākais testēšanas veids ir inkrementālā integrācijas testēšana, taču dažas komandas, strādājot pie mazākiem projektiem, izvēlas “lielā sprādziena” testēšanu.
1. Inkrementālā integrācijas testēšana
Inkrementālā integrācijas testēšana ir programmatūras moduļu testēšana pa vienam. Inkrementālā pieeja ir populāra, jo tā ļauj izstrādātāju komandām testēt defektus pa posmiem, katru no tiem sadalot mazākās vienībās. Tas atvieglo kļūdu identificēšanu un atrašanu, kad tās rodas, un paātrina kļūdu novēršanas procesu.
Inkrementālās integrācijas testēšanā pārraides iestatīšanai tiek izmantoti stubi un draiveri. Tās ir dublējošas programmas, kas efektīvi imitē saziņu starp diviem moduļiem.
Ir trīs dažādas pieejas integrācijas testēšanai, un katra no tām tiks izskaidrota turpmāk: integrācijas testēšana no augšas uz leju, integrācijas testēšana no apakšas uz augšu un daudzpakāpju integrācijas testēšana.
2. Lielā sprādziena integrācijas testēšana
Liela sprādziena integrācijas testēšana ir integrācijas testēšanas veids, ko programmatūras komandas var veikt tikai pēc tam, kad ir izstrādāti visi atsevišķie moduļi.
Veicot “lielā sprādziena” testēšanu, visi moduļi tiek savienoti, veidojot vienotu programmatūras sistēmu, un tiek testēti vienlaicīgi, pretstatā inkrementālās integrācijas testēšanas vienreizējai struktūrai.
Lielā sprādziena integrācijas testēšana ir piemērota mazākām sistēmām, kurās, ja rodas kļūda, ir mazāk iespēju neskaidrībām par kļūdas atrašanās vietu un iemeslu.
Galvenais “lielā sprādziena” integrācijas testēšanas trūkums ir tas, ka testēšanas laikā daļa komandas resursu būs neproduktīvi, jo pirms testēšanas uzsākšanas ir jāgaida, kamēr tiks izstrādāti visi moduļi. Tas nozīmē, ka “lielā sprādziena” testēšana ne vienmēr ir visefektīvākā un ātrākā testēšanas metode, lai gan ilgtermiņā dažām komandām tā var ietaupīt laiku.
Pieejas inkrementālai integrācijas testēšanai
Ir trīs atšķirīgas pieejas inkrementālajai integrācijas testēšanai. Katrai no šīm pieejām ir savas priekšrocības un trūkumi, un izstrādātāju komandām ir svarīgi pirms testēšanas uzsākšanas noteikt, kura no šīm pieejām būs vispiemērotākā projektam.
Populārākās pieejas inkrementālās integrācijas testēšanā ir testēšana no augšas uz leju, testēšana no apakšas uz augšu un daudzpakāpju testēšana.
Apskatīsim katru no šiem integrācijas testēšanas veidiem atsevišķi.
1. Integrācijas testēšana no augšas uz leju
Integrācija no augšas uz leju ir testēšanas pieeja, kurā integrācijas tests tiek veikts no sistēmas kaudzes augšdaļas caur katru programmatūras arhitektūras slāni. Testa kontroles plūsma virzās no augšas uz leju, sākot ar lietotāja saskarni (UI) un beidzot ar programmatūras datu bāzi.
Šī integrācijas testēšanas metode ir piemērota gan tīmekļa lietojumprogrammām, gan programmatūras arhitektūrām ar vairākiem slāņiem.
Integrācijas testēšanas no augšas uz leju pieejas izmantošanas priekšrocība ir tā, ka to ir relatīvi vienkārši īstenot un tai ir minimāla atkarība no citām lietojumprogrammas daļām.
Lejupejošajā pieejā tiek izmantoti stubi, kurus parasti ir vieglāk ieviest nekā draiverus. No augšas uz leju pieejas vienkāršais un pakāpeniskais raksturs ļauj ātri identificēt saskarnes kļūdas, lai gan daži šā moduļa kritiķi apgalvo, ka tā rezultātā tiek nepietiekami testēti zemāka līmeņa moduļi.
2. Integrācijas testēšana no apakšas uz augšu
Integrācijas testēšana no apakšas uz augšu ir process, kurā tiek testētas un integrētas atsevišķas sastāvdaļas, sākot no zemākā moduļa arhitektūrā un virzoties uz augšu.
Integrācijas testēšana no apakšas uz augšu ļauj komandām sākt testēšanu, kad augsta līmeņa moduļi vēl ir izstrādes stadijā.
Šo pieeju visbiežāk izmanto, kad komandas cenšas integrēt gatavus komponentus ar esošajiem produktiem.
Integrācijas testēšanai no apakšas uz augšu ir augsti panākumu rādītāji, un tā ir salīdzinoši ātra un efektīva integrācijas testēšanas forma. Tā kā integrācijas testēšana no apakšas uz augšu vispirms testē zemāka līmeņa moduļus, testēšanas komandas var nodrošināt, ka lietojumprogrammas vissvarīgākie un pamatmodeļi darbojas bez problēmām, pirms pāriet pie augstāka līmeņa moduļu testēšanas.
Viens no lielākajiem testēšanas “no apakšas uz augšu” trūkumiem ir tas, ka nav iespējams novērot sistēmas līmeņa funkcijas, kamēr nav uzstādīts pēdējais testa draiveris.
3. Integrācijas testēšana sendvičos
“Sandwich” integrācijas testēšana ir metodoloģija, kas apvieno gan no augšas uz leju, gan no apakšas uz augšu testēšanas pieejas.
Veidlapveida integrācijas testēšanā sistēma tiek sadalīta trīs slāņos: vidējā slānī, augšējā slānī un apakšējā slānī. Testētāji sāk testēt moduļus no vidējā slāņa un turpina testēšanu augšup un lejup, nodrošinot, ka prioritāte tiek piešķirta gan augstākā, gan zemākā līmeņa moduļiem. Sīkākās integrācijas testēšanā tiek izmantoti gan pakārtotie moduļi, gan draiveri, lai testētu moduļus visos līmeņos.
Sīkākās integrācijas testēšana ir īpaši noderīga liela mēroga projektos, kurus var sadalīt vairākos apakšprojektos, vai testējot programmatūras moduļus, kas paši par sevi ir ļoti lieli.
Tomēr sviestmaižu testēšana var būt ļoti laikietilpīga. Šāda veida testēšana arī nenodrošina iespēju pirms galīgās integrācijas testēt moduļus, kas veido apakšnodaļas, kas var radīt nopietnas problēmas, ja šie moduļi tiek ignorēti.
Ko mēs testējam integrācijas testēšanā?
Integrācijas testēšanas mērķis ir nodrošināt, lai starp dažādiem moduļiem, kas darbojas vienā lietojumprogrammā, nerastos saziņas vai datu pārsūtīšanas problēmas.
Integrācijas testi tiek veikti pēc vienību testiem un pirms pieņemšanas testiem, un tie nodrošina, ka visas sistēmas daļas darbojas pareizi, kad tā tiek montēta kā vienots veselums.
Integrācijas testēšanas mērķis ir pārbaudīt:
– Vai programmatūras moduļi labi darbojas, kad tos integrējat kopā
– Vai programmatūras saskarnē ir saskarnes kļūdas.
– Vai moduļi ir sinhronizēti un var darboties vienlaicīgi bez kļūdām.
– Vai lietojumprogramma ir neaizsargāta pret izņēmumu apstrādes defektiem
Kā veikt integrācijas testus
Integrācijas testēšana tiek veikta pēc vienības testēšanas. Precīza integrācijas testēšanas metodoloģija ir atkarīga no tā, vai izvēlaties izmantot inkrementālās testēšanas vai “lielā sprādziena” testēšanas veidu un kādu pieeju izmantojat integrācijas testēšanā.
1. Jebkurā integrācijas testā ir jāveic šādi būtiski soļi:
– Sagatavot integrācijas testu plānu
– Izlemiet, kādu pieeju izmantosiet testēšanā.
– Testēšanas gadījumu, testēšanas scenāriju un testēšanas skriptu izstrāde.
– Izvēlēto moduļu kopīga izvietošana un testu palaišana
– Identificēto kļūdu izsekošana un testu rezultātu reģistrēšana
– Kļūdu labošana un izmaiņu ieviešana
– Atkārtojiet iepriekš minētās darbības, līdz testi ir pabeigti.
Iespējams, sarežģītākais testēšanas procesa posms ir integrācijas testa plāna izveide. Pirms integrācijas testēšanas uzsākšanas ir svarīgi saprast, kas ir integrācijas testēšanas plāns un kā to izveidot.
2. Izveidot integrācijas testu plānu
Pirmais integrācijas testu veikšanas posms vienmēr ir rūpīga integrācijas testu plāna izveide. Integrācijas testēšanas plānā ir ietverti testēšanas gadījumi, scenāriji un informācija par vidi, kā arī izklāstīts, kā tiks veikta integrācijas testēšana.
Testa plāns ir skaidrs, detalizēts un viegli izpildāms, efektīvi aprakstot visus integrācijas testa aspektus visām iesaistītajām pusēm un ieinteresētajām personām.
Mērķis un darbības joma
Testēšanas plānā ir izklāstīts integrācijas testa mērķis un darbības joma, norādot, kuras programmatūras komponentes tiek testētas un kā tās tiek testētas.
Lielākajai daļai integrācijas testēšanas projektu ir salīdzinoši īsa sadaļa, kurā izklāstīts mērķis un darbības joma, taču tie joprojām ir noderīgi kā atsauces rīki testēšanas procesā iesaistītajiem darbiniekiem.
Integrācijas testu plāns
Dokumenta testēšanas plāna sadaļā ir aprakstīts, ko un kā testējat.
Šajā testēšanas plāna daļā detalizēti jānorāda testējamie moduļi un funkcijas, kuras plānots testēt. Tajā ir aprakstīta arī integrācijas testēšanas secība, ja izmantojat pakāpeniskas testēšanas pieeju.
Testēšanas plānā var arī ieskicēt testēšanas rezultātus, kas ir nepieciešami pirms, integrācijas testēšanas laikā un pēc tās. Šajā iedaļā ir aprakstīti arī testēšanai nepieciešamie uzdevumi un visas īpašās vides vajadzības, kas jāņem vērā testēšanas procesā.
Integrācijas testa gadījumu specifikācijas
Testēšanas gadījumu specifikācijās ir izklāstīti visi individuālie testi starp moduļiem un ieskicēta katra testa ieejas specifikācija, izejas specifikācija un vides prasības.
Šai integrācijas testu plāna sadaļai jābūt skaidrai, kodolīgai un nepārprotamai, lai darbiniekiem būtu viegli sekot līdzi noteiktajiem testu gadījumiem, pieņemot maz lēmumu.
Integrācijas testēšanas procedūras
Testēšanas plāna sadaļā “Testēšanas procedūras” ir aprakstītas visas procedūras, ko izmantosiet integrācijas testā, kā arī katras procedūras mērķis un ar to saistītie soļi.
Līdztekus testa gadījumu specifikācijām un testa plānam šai sadaļai ir jāpalīdz ieinteresētajām personām un testētājiem saprast, kā tieši jāveic katrs integrācijas tests.
Integrācijas testu rezultāti
Atstājiet vietu testa plāna beigās, lai reģistrētu testa rezultātus pēc integrācijas testēšanas pabeigšanas.
Katram iepriekš aprakstītajam testa gadījumam norādiet datumu, kad tests tika veikts, un detalizētu informāciju par testa rezultātiem saskaņā ar katra aprakstītā testa mērķiem.
Integrācijas testu ieejas un izejas kritēriji
Integrācijas testu sākuma un beigu kritēriji nosaka, kad ir iespējams sākt integrācijas testus un kad integrācijas testi ir pilnībā pabeigti.
Ieejas kritēriji
– Integrācijas testēšanas plāna dokuments ir parakstīts
– Integrācijas testu gadījumi ir pilnībā sagatavoti
– Ir izveidoti testa dati
– Visu moduļu vienību testēšana ir pabeigta
– Ir novērsti kritiski un augstas prioritātes defekti.
– Testēšanas vide ir gatava integrācijai
Iziešanas kritēriji
– Visi integrācijas testi ir pabeigti
– Visi kritiskie un prioritārie defekti ir novērsti
– Ir sagatavots testa ziņojums
Integrācijas testu gadījumi
Rakstot integrācijas testu plānu, šajā dokumentā iekļaujiet integrācijas testu gadījumus.
Integrācijas testu gadījumos galvenā uzmanība tiek pievērsta saskarnei starp diviem moduļiem, tostarp integrētajām saitēm un datu pārsūtīšanai starp moduļiem vai sistēmām.
1. Kas ir integrācijas testa gadījums?
Integrācijas testa gadījums ir īpašs instrukciju kopums, kas ieskicē testu starp diviem vai vairākiem moduļiem integrācijas testa ietvaros.
Testa gadījumā ir definēts katra integrācijas testa mērķis, apraksts par to, kā veikt šo testu, un informācija par vēlamo rezultātu.
Lielākā daļa integrācijas testēšanas projektu ietver garu sarakstu ar dažādiem programmatūras lietojumprogrammas moduļiem veicamajiem testēšanas gadījumiem.
2. Lietas, kas jāpatur prātā, rakstot integrācijas testu gadījumus
Rakstot integrācijas testu gadījumus testēšanas plāna dokumentam, ņemiet vērā šādus padomus:
– Integrācijas testu gadījumi jāraksta no lietotāja perspektīvas
– Testēšanas gadījumu rakstīšana visām saskarnes funkcijām
– Neaizmirstiet par UI elementiem, kurus var ietekmēt izmaiņas citā sistēmas daļā.
– Rakstīt testēšanas gadījumus skaidrā valodā, kas ir viegli saprotama visai testēšanas komandai.
– Veicot testēšanas gadījumu rakstīšanu, turiet līdzi attiecīgo projekta dokumentāciju
Integrācijas testu piemēri
Integrācijas testēšanas piemēri ir efektīvs veids, kā ilustrēt tipiskā integrācijas testā iesaistītos procesus.
Tālāk ir sniegti divi integrācijas testu piemēri un to, kā testēšanas komanda varētu veikt testēšanu.
Pirmais piemērs: Tiešsaistes iepirkšanās programmatūra
IT uzņēmumam tiek lūgts izveidot tiešsaistes iepirkšanās lietojumprogrammu tīmekļa vietnei, kurā pārdod sporta preces. Programmai kodēti lietotāja reģistrācijas, rēķinu sagatavošanas un maksājumu moduļi. Pēc katra moduļa izstrādes atsevišķi tiek veikta vienības testēšana, lai nodrošinātu, ka katrs modulis darbojas, kā tam vajadzētu. Pēc vienības testēšanas notiek integrācijas testēšana.
Tiek sastādīts integrācijas testēšanas plāns, kurā ir vairāki testēšanas gadījumi, kas norāda, kuras funkcionalitātes testēšana ir nepieciešama un kā.
Šajā dokumentā ir šāds testa gadījuma piemērs:
Testa gadījuma ID: 1
Testēšanas gadījuma mērķis:
Pārbaudiet saskarnes saiti starp pieteikšanās un izrakstīšanās moduļiem.
Testa gadījuma apraksts:
Ievadiet pieteikšanās informāciju, pievienojiet preces grozam un turpiniet izrakstīšanās procesu.
Testēšanas gadījuma vēlamais rezultāts:
Grozā esošie priekšmeti tiek saglabāti, tiek veikti maksājumi un izrakstīšanās process tiek veiksmīgi pabeigts.
Kad testēšanas komanda veica visus testēšanas plānā uzskaitītos integrācijas testēšanas gadījumus, tika novērstas identificētās kļūdas un sastādīts testēšanas ziņojums.
Otrs piemērs: Tiešsaistes saziņas platforma
IT uzņēmumam tiek lūgts izveidot iekšējo sociālo mediju platformu, ko var izmantot saziņai starp kolēģiem un darbiniekiem organizācijas ietvaros.
Pieteikumam kodēti tādi moduļi kā lietotāju reģistrācijas, pastkastes un forumu moduļi.
Tālāk ir sniegts testa gadījuma piemērs, ko varētu iekļaut šī projekta integrācijas testu plānā:
Testa gadījuma ID: 1
Testēšanas gadījuma mērķis:
Pārbaudiet saskarnes saiti starp pieteikšanās un pastkastes moduļiem.
Testa gadījuma apraksts:
Ievadiet pieteikšanās akreditācijas datus un noklikšķiniet uz pieteikšanās, pārbaudiet pastkasti.
Testēšanas gadījuma vēlamais rezultāts:
Pastkastīte novirza lietotāju uz viņa personīgo pastkasti, kurā atrodas visi pasta sūtījumi.
Ja vēlamais rezultāts netiek sasniegts, testēšanas komanda ziņo par defektu, un to var novērst izstrādes gaitā pirms testa ziņojuma pabeigšanas.
Integrācijas testēšanas labākā prakse
Labākās prakses ievērošana, veicot integrācijas testēšanu, var palīdzēt testēšanas komandām palielināt testu precizitāti un nodrošināt, ka netiek ignorēti nopietni vai augstas prioritātes defekti.
1. Pareizi noteikt testa datus
Ir svarīgi, lai testēšanas dati būtu precīzi, lai izveidotu atbilstošus testēšanas scenārijus, kurus var atkārtoti izmantot nākotnē.
2. Kritisko vienību identificēšana pirms integrācijas testēšanas
Identificējot tās vienības, kas jūsu programmatūras lietojumprogrammai ir vissvarīgākās pirms testēšanas, ir vieglāk koncentrēt vairāk pūļu uz kritiskajiem moduļiem, īpaši, ja resursi ir ierobežoti.
3. Automatizācijas rīka izmantošana
Izmantojot integrācijas testēšanas automatizācijas programmatūru, var ietaupīt laiku un naudu, kā arī viegli veikt visaptverošu integrācijas testēšanu pat ar salīdzinoši nelieliem resursiem.
4. Veiciet testus visās attiecīgajās ierīcēs
Ja jūsu programmatūra ir paredzēta darbināšanai vairākās ierīcēs, tostarp personālajos datoros, planšetdatoros un viedtālruņos, pirms programmatūras apstiprināšanas veiciet rūpīgu integrācijas testēšanu visās ierīcēs.
Integrācijas testēšanas ieviešanas kontrolsaraksts
Pirms sākat integrācijas testus, vispirms pārbaudiet, vai esat izpildījis visus šajā kontrolsarakstā minētos punktus.
– Izveidot piemērotu testa vidi
– Izvēlieties testēšanas pieeju
– Testu darbības jomas definēšana
– Uzrakstiet rūpīgu testa plāna dokumentu
– Detalizētu testa gadījumu izklāsts
– Identificēt mērķus un gaidāmos rezultātus
– Testu uzsākšanas un pabeigšanas kritēriju izklāsts
– Definēt problēmu risināšanas procesu, ko izmantot, kad rodas problēmas.
– Izveidot saziņas plānu starp komandām
Integrācijas testēšanas rīki
Izmantojot automatizētus integrācijas testēšanas rīkus, integrācijas testēšana var kļūt vienkāršāka, efektīvāka un mazāk laikietilpīga, jo īpaši testēšanas komandām, kas jau ir noslogotas.
Integrācijas testēšanas rīki var automatizēt daļu vai visu testēšanas procesu un piedāvāt tādas funkcijas kā automatizēta reģistrēšana un uzraudzība, automatizēta testu gadījumu izveide un testu rezultātu analīze un ziņošana.
Integrācijas testēšanas automatizācijas rīki ir pieejami tiešsaistē bez maksas vai maksas uzņēmumu modeļos. Gan bezmaksas, gan korporatīvajiem testēšanas rīkiem ir priekšrocības un ierobežojumi, un tas, kurš ir piemērotāks jūsu organizācijai, ir atkarīgs no jūsu komandas vajadzībām un jūsu rīcībā esošajiem resursiem.
1. Bezmaksas integrācijas testēšanas rīki
Tīmeklī ir pieejami bezmaksas integrācijas testēšanas rīki, kurus var lejupielādēt tiešsaistē. Bezmaksas rīkus piedāvā programmatūras pārdevēji, kuri vai nu vēlas palielināt savu atpazīstamību, piedāvājot bezmaksas lietotnes, vai arī pelnīt naudu, veicot pirkumus lietotnēs.
Daži no bezmaksas testēšanas rīku izmantošanas ieguvumiem ir šādi:
– Ja tie nav noderīgi jūsu organizācijai, jūs neesat zaudējis naudu.
– Ir pieejami bezmaksas rīki, kas palīdz veikt gandrīz jebkuru integrācijas testēšanas aspektu.
Daži no bezmaksas integrācijas testēšanas rīku trūkumiem ir šādi:
– Jūs varat tērēt daudz laika, meklējot labākos rīkus.
– Lielākās daļas bezmaksas rīku kvalitāti ir grūti pārbaudīt.
– Lielākajai daļai bezmaksas rīku ir ierobežots atbalsts un iespējas.
– Bezmaksas rīki var ietvert papildu funkcijas, par kurām ir jāmaksā.
– Bezmaksas rīki var prasīt reģistrēties pie pārdevēja un piekrist kopīgot jūsu datus.
2. Uzņēmuma integrācijas testēšanas rīki
Uzņēmumu integrācijas testēšanas rīki, piemēram, ZAPTEST, ir dārgāks risinājums, taču tie piedāvā modernākas, jaudīgākas un mērogojamākas funkcijas.
Uzņēmumu integrācijas testēšanas rīki piedāvā lieliskas pielāgošanas iespējas, un tos atbalsta profesionāls programmatūras piegādātāja atbalsts.
Daži no uzņēmuma integrācijas testēšanas rīku izmantošanas ieguvumiem ir šādi:
– Pielāgojiet savu funkcionalitāti atbilstoši organizācijas vajadzībām un darba plūsmām.
– Uzņēmumu programmatūra piedāvā izcilu datu drošību
– Programmatūrā iekļauta lielāka mērogojamība
– Uzņēmumu programmatūra piedāvā pārbaudāmu kvalitāti un veiktspēju
– Parasti ietver tehnisko atbalstu un problēmu novēršanu.
Uzņēmumu testēšanas programmatūras galvenie ierobežojumi ir šādi:
– Ne visas uzņēmumu programmatūras būs tieši tas, ko meklējat… daži rīki, piemēram, ZAPTEST, piedāvā pilnu paketes testēšanas komplektu gan ar zemu kodu, gan kodētām iespējām, bet citi rīki nebūt nepiedāvā bagātīgu funkcionalitāti, kas nepieciešama sarežģītai organizācijai.
– Uzņēmumu programmatūra maksā naudu. Turklāt atšķirībā no ZAPTEST, kas piedāvā neierobežotu licenču skaitu par fiksētu maksu, lielākā daļa uzņēmumu līmeņa integrācijas testēšanas rīku ierobežo licenču skaitu. Tas nozīmē, ka, uzņēmumam paplašinoties, palielinās arī integrācijas testēšanas izmaksas.
3. Kādos gadījumos jāizmanto uzņēmuma un kādos bezmaksas integrācijas testēšanas rīki?
Ja apsverat, vai jūsu organizācijai piemērotākie ir bezmaksas rīki vai uzņēmuma rīki, ir svarīgi ņemt vērā jūsu komandas vajadzības un resursus, ar kuriem jums ir iespējams strādāt.
Ievērojiet tālāk sniegtos padomus, lai, izvēloties starp bezmaksas un uzņēmuma integrācijas testēšanas rīkiem, pieņemtu jūsu organizācijai vispiemērotāko lēmumu.
– Ko jūsu organizācija var atļauties? Vai uzņēmuma rīki iekļaujas jūsu budžetā?
– Ko vēlaties, lai testēšanas rīki jums palīdzētu, un vai kāds no bezmaksas rīkiem piedāvā šo funkcionalitāti?
– Cik spējīga ir jūsu komanda un vai tai būs nepieciešams papildu tehniskais atbalsts?
– Cik dārgi jūsu organizācijai varētu izmaksāt kļūda?
– Cik svarīga jūsu organizācijā ir datu drošība?
– Vai jūsu organizācijas vajadzības nākotnē palielināsies?
Ja neesat pārliecināts, vispirms varat izmēģināt bezmaksas testēšanas rīkus, pirms vēlāk pāriet uz uzņēmuma rīkiem, vai arī meklēt uzņēmuma testēšanas rīkus, kas piedāvā bezmaksas izmēģinājumus, lai izmēģinātu pirms iegādes. Piemēram, ZAPTEST piedāvā gan bezmaksas, gan maksas plānus jūsu integrācijas testēšanas vajadzībām.
ZAPTEST ir automatizētas programmatūras testēšanas risinājums uzņēmumam, kas var rūpēties par visiem jūsu organizācijas integrācijas testēšanas aspektiem.
ZAPTEST piedāvā pielāgojamu funkcionalitāti, kas pielāgojas jūsu uzņēmumam, un ir ideāli piemērots maziem, vidējiem un lieliem uzņēmumiem, kuri vēlas vienkāršot integrācijas testēšanu, nemazinot kvalitāti. Rezervējiet savu demo versiju šodien, lai uzzinātu vairāk par ZAPTEST
